Zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” delegācijas dalība Ziemeļvalstu planetāriju asociācijas konferencē Helsinkos no 2015. gada 4.-6. septembrim

 

Spirgtā 3. septembra rītā Tehniskās jaunrades nama „Annas 2” zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” delegācija Alvja Baloža, Elzas Kļaviņas, Daces Balodes un Reiņa Baloža personā devās uz plašo mežu, saunu un lāceņu zemi Somiju, lai piedalītos Ziemeļvalstu planetāriju asociācijas (Nordic Planetarium association – turpmāk tekstā – NPA) konferencē Helsinkos.

Trīs dienas garā konference iesākās Helsinku observatorijā ar zīmīgu Larsa Bromana (Lars Bromann), viena no NPA dibinātājiem, atskatu uz tās vēsturi un dažādām konferenču norises vietām. Patiess bija „Tehnoannas pagrabu” atkalredzēšanās prieks ar jau iepriekšējās konferencēs (tai skaitā NPA konferencē Rīgā, 2011. gadā) sastaptajiem kolēģiem no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Igaunijas.

Līdztekus asociācijas valdes pārvēlēšanai un dažādu ierosinājumu apspriešanai, konferences dalībniekiem bija lieliska iespēja iepazīties ar Helsinku observatorijas vēsturisko ēku, tās aprīkojumu, kā arī apmeklēt seansu planetārijā. Spilgts kontrasts Helsinku vēsturiskajai observatorijai bija Somijas Dabas centra „Haltia” apmeklējums, kurš atklāja ne tikai Somijas dabas skaistumu, bet arī tehnoloģisko iespēju vērienu.

Konferencē piedalījās vairāku uzņēmumu („Sciss”, „SkyPointPlanetariums”, „R.S.A. Cosmos”, utt.) pārstāvji, pastāstot par jaunākajiem piedāvājumiem un aprīkojumu darbā planetārijā. Tajā pat laikā konferences dalībnieki varēja ne tikai iepazīties ar planetāriju tehniskā aprīkojuma papildināšanas iespējām, bet arī uzzināt par praktiskām astronomijas nodarbībām „Orion” planetārijā Dānijā un paši līdzdarboties ar astronomiju saistītās radošās darbnīcās.

Dalība NPA konferencē bija ne tikai patīkams, bet arī izzinošs notikums. Zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” pārstāvjiem tā bija iespēja atkal satikties un apmainīties viedokļiem ar citiem planetāriju entuziastiem, uzzināt par jaunumiem viņu planetārijos, kā arī izvirzīt jaunus uzdevumus asociācijas darbībai līdz nākošajai konferencei.

 

Elza Kļaviņa, lektore zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” planetārijā

www.rigasplanetarijs.lv jeb planetārijs Rīgā – gan pagātnē, gan tagadnē, mazliet pieskaroties tēmai par planetāriju veidiem un darbību Latvijā.

Planetārija regulāras darbības atjaunotājs Latvijā no 1997. gada, zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi”  dibinātājs un vadītājs ALVIS BALODIS:

– Mājas lapas www.rigasplanetarijs.lv informācija nepretendē uz zinātniski vēsturisku faktu apkopojumu, tā vairāk līdzinās astronomijas entuziastu sarunai un var būt pretrunīgu informāciju saturoša līdz galīgai faktu noskaidrošanai un precizēšanai. Šāda atvērta saruna par planetāriju darbību Latvijā mums liekas saistoša un nepieciešama, lai tie, kas interesējas par planetāriju darbību, var iegūt mūsu daudzu gadu garumā apkopoto informāciju un iespēju kontaktēties ar mums.

Mājas lapas izveidošanu ietekmēja arī ļoti emocionālā tikšanās ar astronomijas amatieriem reiz Francijas vidienē, Klermonā Ferānā. Mūs fascinēja šo cilvēku aizrautība, tāpēc, neskatoties uz mūsu – latviešu it kā vēsumu attiecībās, ļoti ceram, ka zvaigznes, astronomija un tai skaitā – planetārijs mūs stimulēs Latvijā darboties aizrautīgāk, nesavtīgāk un vienotāk. Franču amatieru entuziasms bija tikpat liels – kā mūsu entuziasms pirms daudziem gadiem, kad sapratām, ka pēc Rīgas padomju laika planetārija likvidēšanas, ir kaut kas jādara, lai interesentiem atjaunotu iespēju iepazīt zvaigžņoto debesi planetārijā.

Kā tas sākās pie mums 1997. gadā un kāpēc sākām regulāru planetārija seansu darbību?

Tā kā neesmu saticis kādu Latvijas planetāriju darbības pētnieku un tā ieguvis precīzus datus par vēsturi, tad šī lapa saturēs informāciju, kas apvienos gan faktus, gan tenkas un nostāstus par dažādiem projektoriem, cilvēkiem, ēkām un materiāliem no intervijām, preses utt.

Pirmkārt, jāsāk ar to, ka planetārija regulāra* darbība Latvijā tika nodrošināta

Līdz 1964. gadam Nav informācijas par planetārija regulāru darbību. Sarunu līmenī ir ziņa, ka padomju laikā Rīgā Pionieru pilī esot darbojies planetārijs
 1964. – 1992. Rīgā Padomju Latvijā darbojās Zinību biedrības planetārijs Zinību namā, tagadējā Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē (sīkāk skat……) gandrīz 30 gadus
No 1997. gada Rīgā Zinātnes centrā „Tehnoannas pagrabi”

–          No 1997. g. darbojas Ex – 3 planetārijs.

–          No 2000. gada šeit atrodas arī Padomju Latvijas planetārijs, kurš tika demontēts no Zinību nama,

–          No 2010. g. ekspozīcijā izstādīti atjaunotie demontētā Padomju Latvijas planetārija projektori,

–          no 2010. gada – seansos tiek izmantots arī ASV firmas Starlab projektors,

–          no 2014. g. uzsākta pastāvīgas ekspozīcijas veidošana, kas veltīta Padomju Latvijas Zinību nama planetārija vēsturei. Apskatei izstādīts lielais projektors.

Uz 2014. gadu – jau 17 gadus
No 2010. gada Ventspilī Ventspils interešu izglītības iestādē – Jaunrades namā darbojas stacionārs digitāls planetārijs Uz 2014. gadu ~ 3 gadus

 

 

*Termins regulāra darbība ir dikutabls, par to sīkāk runāsim vēlāk.

 

Mēs apskatīsim, ko nozīmē vārds planetārijs gan šaurākā nozīmē, gan tādā, kādā to saprot lielākā daļa sabiedrības, speciālistu un entuziastu.

Tabulā nav ievietota informācija par veikalā iegādātiem maza izmēra personīgajiem – individuālai lietošanai paredzētiem planetārija projektoriem, kā arī par zvaigžņu projekcijām, kuras iegūst no interneta, tās eksponējot uz datora ekrāna vai uz plakana sienas ekrāna.

 

Mājas lapu veido un uztur:

  1. ALVIS BALODIS
  • planetārija izveides un attīstības entuziasts Latvijā 1995. g.,
  • planetārija apmācības programmas izveidotājs un lektors,
  • aktīvs Ziemeļvalstu planetāriju asociācijas (NordicPlanetariumAssotiation) biedrs,
  • pirmā zinātnes centra Baltijā (bērnu zinātnes centrs „Tehnoannas pagrabi”) izveidotājs un vadītājs;
  1. DACE BALODE
  • izglītības metodiķe, bibliotekāre,
  • entuziaste, mācību materiālu „Adītā astronomija” veidotāja,
  • aktīva Ziemeļvalstu planetāriju asociācijas (NordicPlanetariumAssotiation) biedre, valdes locekle, ievēlēta par mazo planetāriju koordinatori Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs;
  1. REINIS BALODIS
  • planetāriju entuziasts,
  • aktīvs Ziemeļvalstu planetāriju asociācijas (NordicPlanetariumAssotiation) biedrs,
  • mājas lapas dizaina veidotājs, tehniskā procesa nodrošinātājs

 

  1. ELZA KĻAVIŅA
  • lektore planetārijā,
  • aktīva Ziemeļvalstu planetāriju asociācijas (NordicPlanetariumAssotiation) biedre, valdes locekle.